ATGRIEŠANĀS KVINHERADĀ…

344

Kad saņēmu piedāvājumu rudens brīvdienās mācīt tautas dejas Norvēģu skolēniem, gandrīz bez vilcināšanās piekritu. Vilinājumu atgriezties fjordu, kalnu un ūdenskritumu zemē bija pārāk liels. Ilgi nenācās domāt arī par skolēnu, kurš būtu labs palīgs, jo, kurš gan cits var dejot, dziedāt un sportot vienlīdz labi, protams, 3.D kursa audzēknis Ludāns Jānis bija vispiemērotākā kandidatūra.
23.oktobrī agri no rīta devāmies ceļā un jau ap 18.00 vakarā bijām Bergenā, kur tikām laipni sagaidīti un ar viļņos zvalstošos kuģīti nogādāti Valenā, kas arī bija mūsu apmešanās vieta. Dzīvojām skolotāju ģimenēs. Jau pirmajā vakarā iepazināmies ar vietējās mūzikas skolas skolotāju, kura bija apņēmusies vidusskolēniem mācīt kora mākslu ar latviešu tautas dziesmu palīdzību. Jānim nācās dziedāt, bet man – tulkot dziesmu tekstu. Bijām patīkami pārsteigti par Norvēģu spējām izrunāt (izdziedāt) latviešu vārdus gandrīz bez akcenta.
Kvinheradas vidusskolā mācības sākas 8.00 no rīta un 23. oktobris nebija izņēmums. Diena solījās būt īpaša, jo tā bija veltīta Latvijas vēsturei, kultūrām un tradīcijām. Skolēni varēja izvēlēties, kādā jomā darboties. Daži veidoja plakātus, citi – zīmēja, pavāru grupa cepa speķa pīrādziņus (kas izdevās lieliski), vēl kāda grupa uzņēma video par nesenajiem notikumiem “RIMI”. Mūsu uzdevums bija mācīt latviešu tautas dejas jauniešu grupai, kas labprātīgi to bija izvēlējušies. Mums piebiedrojās arī kāds kungs no skolotāju vidus.
Soli pa solim jau līdz dienas beigām bijām apguvuši 3 dejas. Jānim nācās darboties ne tikai deju grupā, bet arī dziedāt korī.
26. oktobra rīts aizskrēja mēģinājumos, bet plkst. 12.00 jau sākās darbu prezentācija, kas notika pilsētas zālē. Bijām nedaudz uztraukušies… Par laimi viss noritēja veiksmīgi un gan koris, gan dejotāji saņēma sirsnīgus aplausus. Bet vislielākais “saviļņojums” bija pēc koncerta, kad katrs no dejotājiem pienāca, lai atvadītos un pateiktos par kopā pavadītām deju stundām. Šinī dienā daudzi jaunieši uzdeva jautājumus savas skolas direktoram:” Kāpēc mūsu skolā nav kora un deju grupas?”. Koncertā piedalījās arī vietējās avīzes pārstāvis. Neizpalika arī intervija un fotografēšanās.
Jau 27. oktobra rītā devāmies mājup, lai sāktu ar nepacietību gaidīt dienu, kad varēsim uzņemt norvēģu draugus Preiļos. Bet, kamēr mēs bezrūpīgi lidinājāmies debesīs (tiešā nozīmē), Kvinheradas vidusskolas skolēni strādāja dažādās pašvaldības iestādēs, lai nopelnīto naudu dāvātu PVĢ aktu zāles rekonstrukcijai.