Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvente, jaunā fiziķe Jeļena Miķelsone 2014. gadā saņēma prestižo L`ORÉAL Latvijas stipendiju `Sievietēm zinātnē` ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Pirmdien, 2016. gada 29. februārī plkst. 12.40 Jeļena kopā ar kolēģi Mariju Dunci viesosies Preiļu Valsts ģimnāzijā, lai skolēniem pastāstītu par zinātnieku darbu un savu ceļu uz zinātni – kā šo profesiju izvēlējušās, kas jādara, lai tajā nonāktu, kāda ir zinātnieku ikdiena un kas zinātnē ir tik aizraujošs, ka ik gadu daudzi gudri un talantīgi jaunieši izvēlas tieši šo karjeru.
Jaunā, daudzsološā dabaszinātņu maģistre Jeļena Miķelsone (skolas gados – Aleksejeva) darbojas pētniecības jomā, kurā tradicionāli dominē vīrieši – cietvielu fizikā. Viņa pēta hologrāfiju, precīzāk – trīsdimensiju attēlu iegūšana ar lāzera stara palīdzību. `Interese par dabaszinātnēm man radās jau agrā bērnībā, kad vēl nezināju vārdus `fizika` un `ķīmija`. Pamatskolā nevarēju vien sagaidīt 8. klasi, kad varēšu mācīties šos priekšmetus. Vidusskolā mācījos fizikas profilkursā, un jau 10. klasē zināju, ka tieši šo zinātnes nozari gribu studēt,` par pirmajiem soļiem savā ceļā uz zinātni stāsta Jeļena. Jau bakalaura studiju 2. kursā viņa sāka strādāt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, Optiskā ieraksta laboratorijā, un strādā tur joprojām. Šajā laboratorijā tapa viņas bakalaura un vēlāk arī maģistra darbs, bet drīzumā Jeļena gatavojas pabeigt disertāciju, lai iegūtu zinātņu doktora grādu.
Jeļenas Miķelsones pētījumi pārsvarā saistīti ar jaunu organisku materiālu meklēšanu tiešajam hologrāfiskajam ierakstam. Tā laikā materiāls, uz kura tiek veikts ieraksts, tiek apgaismots ar lāzera staru, izraisot periodiskas virsmas struktūras izmaiņas. `Tas līdzinās sasaldētiem vilnīšiem ūdenī,` vienkāršiem vārdiem sarežģīto parādību skaidro pati zinātniece. `Mans darbs apvieno ne tikai fizikas un ķīmijas nozari, bet arī mākslu, līdz ar to man strādāt nekad nav garlaicīgi,` piebilst Jeļena.
LU Cietvielu fizikas institūtā jau vairāk nekā 10 gadus strādā arī Jeļenas kolēģe, fizikas zinātņu doktore Marija Dunce, kas L`ORÉAL Latvijas stipendiju `Sievietēm zinātnē` saņēma 2011. gadā. Marija ir rīdziniece. `Man patika mācīties, un skolā biju teicamniece. Taču ne visi priekšmeti man padevās vienkārši, un fizika laikam bija viens no tiem, ar ko klājās visgrūtāk,` skolas gaitas atceras jaunā zinātniece. `Kad mācījos 10.-12. klasē, mums fiziku sāka pasniegt ļoti stingra skolotāja. Atceros, kā raudāju pirms katra kontroldarba fizikā, jo šķita, ka neko nespēju saprast… Taču tad nāca palīgā mans tētis, kas spēja man ne tikai paskaidrot katru no tēmām, bet arī parādīt, ka fizika ir ļoti interesanta. Iemācījos arī pati saprast to, ko stāstīja skolotāja un ko lasīju mācību grāmatā. Tā arī sanāca, ka, pateicoties skolotājas uzstādītajām stingrajām prasībām un tēta palīdzībai un dāvātajai iedvesmai, arī fizikā kļuvu par teicamnieci.`
`Skolu beidzot, pasaule šķita tik plaša un bagāta ar iespējām… Izvēlējos studēt fiziku – sapratu, ka man tas ir liels izaicinājums. Un tas laikam arī motivēja mani visvairāk – jau uz to brīdi man patika uzstādīt grūtus mērķus, jo sapratu, ka, tos sasniedzot, pilnveidoju sevi visvairāk un gūstu lielāko gandarījumu,` secina zinātniece. Viens no Marijas un viņas kolēģu pētījumu uzdevumiem ir iegūt jaunus, cilvēkam un videi draudzīgus materiālus – viņi meklē aizstājējus mūsdienās plaši pielietotajiem segnetoelektriķiem un pjezoelektriķiem, kuru ražošanas procesā veidojas toksiski savienojumi.
Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā aktieri, dziedātāji, politiķi, biznesmeņi… Uzņēmums L`Oreal Baltic un UNESCO LNK kopā ar Latvijas stipendijas `Sievietēm zinātnē` laureātēm piedāvā paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tam zinātnieka profesiju. Tā dod iespēju atklāt vēl neatklāto, paplašināt cilvēces zināšanas un iespējas, uzlabot mūsu dzīves kvalitāti un padarīt pasauli drošāku, ērtāku un interesantāku. Pagājušajā mācību gadā zinātnieces viesojās skolās 10 Latvijas pilsētās un ciemos – Daugavpilī un Valmierā, Siguldā, Alūksnē, Talsos un Jelgavā, Suntažos, Jēkabpilī, Kauguros un Pļaviņās. Programmas otrais mācību gads tika atklāts Zemgalē – Bauskā un Īslīces pagasta Bērzos.