9. novembrī agri no rīta devāmies uz Eiropas Parlamentu, izejot drošības kontroli un sadaloties četrās partijās, kuras būs aktuālas otrajā daļā, diena varēja sākties. Diena Parlamentā bija sadalīta divās daļās. Pirmajā daļā kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Delara Burkhardt un Aleyda Henrandez diskutējām par mums visiem svarīgu tēmu – “NO ENERĢĒTIKAS KRĪZES UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI: ES PASĀKUMI PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM”. Kā arī mēs paši – jaunieši – varējām uzdot jautājumus un gūt atbildes. Virtuālā ekskursijā iepazinām Eiropas Parlamentu. Pārtraukumā mūs cienāja ar garšīgām pusdienām franču gaumē.

Otrajā daļā mums tika dota iespēja iejusties deputātu lomā. Mūs iepazīstināja ar balsošanas sistēmu. Pēc tam diskusijas vadītāji izteica apgalvojumus par doto tēmu un katrai partijai bija jāizsaka viedoklis un jāargumentē. Varējām justies kā īsti deputāti.. Noslēdzošajā posmā bija definēti četri grozījumi, no kuriem kopīgā balsojumā nonācām pie viena “All member states shall have a target 50% share of reusable energy sources by 2030”  (Visām dalībvalstīm ir jānosaka mērķis līdz 2030. gadam sasniegt 50 % atkārtoti izmantojamu enerģijas avotu).

Pēc labi paveiktā darba varējām doties ekskursijā pa Strasbūru un vērot tās patieso burvību.

Marta Vainiņa un Valērija Zagrebajeva

Šī gada 6.novembrī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas  un Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas komandas devās braucienā uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā, lai piedalītos sanāksmē par tēmu “NO ENERĢĒTIKAS KRĪZES UZ ILGTSPĒJĪGU NĀKOTNI: ES PASĀKUMI PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM”.

Izmantojot Euroscolas piedāvātās iespējas, maršrutā uz Strasbūru apmeklējām Eiropas pilsētas un vēsturiskos objektus.

Pirmais pieturas punkts mūsu ceļā uz Strasbūru bija Čehijas galvaspilsēta Prāga. Sākotnējais ceļš bija viegls un interesants, tomēr netālu no Prāgas mēs iekļuvām neparedzēti ilgā sastrēgumā. Līdz ar to mūsu plānotā pastaiga pa naksnīgo Prāgu diemžēl  izpalika. Mūsu naktsmītne atradās pilsētas centrā. Pa tās logiem vērojām Prāgas galveno dzelzceļa staciju, senās celtnes, sajutām vēsturi. No rīta gan radās iespēja aplūkot dažus no ieplānotajiem objektiem. Skolēni to arī izmantoja – kopā ar skolotāju Jeļenu no Daugavpils un skolotāju Ināru devās nelielā rīta pastaigā pa pilsētu. Rīts bija saulains un skaists, varēja izbaudīt Prāgu visā tās skaistumā. Redzējām vēsturiskus, tūristu iecienītus objektus – Kārļa tiltu, slaveno Orloj pulksteni. Apmeklējām skaisto vecpilsētas laukumu.
Tālāk mūs ceļš veda uz  Česki Krumlovu. Pilsētu sākta celt pie Češki Krumlovas pils ap 13.gadsimtu Vlatavas upes ielokā. Apbūvē apvienoti gotikas, renesanses un baroka elementi. Tā saglabājusies kā viens no neskartākajiem Centrāleiropas viduslaiku pilsētas apbūves paraugiem.1992. gadā pilsētas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Krumlovas pils ir otra lielākā visā Čehijā un slejas uz klints augstu pāri visai pilsētai. Pils cilindriskais tornis ar krāsainajiem zīmējumiem ir labi redzams no jebkuras vietas vecpilsētā. Skats, kas pavērās no Češki Krumlovas pils laukuma,  mūs pārsteidza un apbūra ar savu krāšņumu. Gida pavadībā iepazinām arī pašu pilsētu un izzinājām tās vēsturi.
Pārnakšņojot Minhenes viesnīcā, mēs devāmies uz karaļa Ludviga II sapņu pili Noišvanšteinu, kas atrodas Bavārijas Alpos. Piebraucot pie Alpsee ezera, kurš atrodas starp kalniem mūs sajūsmināja skaistie Alpu kalni tālumā un dzidrais ezera ūdens. Sākumā mēs gājām uz karaļa Ludviga II bērnības māju Hohenšvangau. To 19. gadsimta 30. gados uzcēla Ludviga II tēvs Maksimiliāns II no Bavārijas. Pils ārpuse atspoguļo skaistuma un dabas krāšņuma sajaukumu, piešķirot romantisko garu, kas vēlāk ietekmēja Noišvanšteinas izveidi. No pils paveras skats uz Alpsee ezeru un kalniem, kā arī jauno pili. Apskatot Hohenšvangau, gājām uz šīs dienas galveno apskates objektu. Dodoties uz to, redzējām brīnišķīgus skatus uz Alpiem, ezeru un maziem ciematiem un čalojošus kalnu strautus. Skati tiešām bija apburoši un elpu aizraujoši. Pirms tikām pilī, mēs izbaudījām kalnu dabas krāšņumu un apskatījām Marijas tiltu, no kura bija vislabākais skats uz Noišvanšteinu. Palika tikai viens – apskatīt pili no iekšpuses audiogida pavadībā. To šobrīd renovē, bet tas nebojā iespaidu, ko rada iekšējā apdare. To var aprakstīt ar vienu vārdu – fantastiski. Noišvanšteinas interjers ir grezns, izrotāts gleznojumiem, ar krāšņiem cilniem, ornamentu detaļām un izsmalcinātu meistarību. Greznas lustras izstaro siltumu, zeltainu mirdzumu. Sarežģīti sienas gleznojumi stāsta par mītiem un leģendām. Ludvigs II ir bijis liels vācu komponista Riharda Vāgnera talanta pielūdzējs. Lielā mērā, pateicoties karaļa finansiālajam atbalstam, Vāgners varēja turpināt komponēt. Zālē skanēja Vāgnera mūzika, kas papildināja mūsu emociju gammu.
Noišvānšteinas pils savulaik ir atstājusi iespaidu arī uz leģendāro amerikāņu multiplikatoru Voltu Disneju, kas iedvesmojies radīja Dusošās skaistules pili, kas vizuāli atgādina Noišvānšteinu.
Iespaidiem pilni mēs devāmies tālāk ceļā uz Strasbūru, lai 9.novembrī piedalītos sanāksmē Eiropas Parlamentā  un debatētu par klimata problēmām Eiropā un pasaulē, kā arī meklētu risinājumus.
Arī diena Eiropas Parlamentā pagāja aktīvi,diskutējot ar jauniešiem no visas Eiropas Savienības valstīm un iejūtoties deputātu lomā.
Pēc spraigas dienas darba sekoja vakara romantiska pastaiga pa Strasbūras vecpilsētas ieliņām, aplūkojot Strasbūras katedrāli, tiltus, kas savieno pilsētu, veikalu krāšņos skatlogus un nobaudot franču eklērus. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā, kas rada savu nenovērtējamo šarmu.
Nākamajā rītā sākās mūsu mājupceļš. Mēs piecēlāmies ļoti agri, lai apskatītu Vircburgas rezidenci un Bambergas pilsētu.
Vircburga pārsteidza ar savu grezno rezidenci, kurā saskatāmas baroka, rokoko un neoklasicisma arhitektūras un mākslas meistardarbi. Iespaidīgas bija lielās kāpnes, kapella un Imperiālā zāle. Savulaik Napoleons ēku bija nodēvējis  par “lielāko mācītāju namu Eiropā”. Otrā pasaules kara laikā to smagi sabojāja sabiedroto bombardēšana. Tās atjaunošana sākās 1945. gada, bet kopš 1981. gada rezidence ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Gids angļu valodā izstāstīja mums pils vēsturi un grieztu gleznojumos paslēptos stāstus. Pati pils ir slavenās Versaļas pils atdarinājums. Viena no Virgcburgas rezidences nozīmēm agrāk bija reprezentēt īpašnieku varenību un iespaidot viesus ar itāļu un franču meistaru darbiem. Freskās ir  attēloti grieķu mitoloğijas varoņi, asociatīvie tēli un valdnieki. Greznajām skulptūrām, kā izrādījās, ir tikai mākslinieciskā nozīme un tās nav saistītas par vēsturiskiem faktiem.  Ekskursijas laikā paspējām apskatīt neskaitāmās viesu istabas arī tikpat greznu pils baznīcu un apkārt esošo baroka stila dārzu. Ēkā izvietota arī gleznu galerija, kurā skatāmi itāļu, čehu, vācu  u.c. mākslinieku darbi.
Bramberga – pilsēta uz septiņiem pakalniem, kas vienīgā saglabājusi viduslaiku Vācijas raksturīgo apbūvi un Otrajā pasaules kara laikā netika izpostīta. Šeit mums bija iespēja nogaršot vāciešiem raksturīgos ēdienus un vienīgo Vācijā kūpināto alu – bezalkoholisko. Uz vietējās virtuves restorāna fasādes mūs izbrīnīja alus darītāju zvaigzne – tā izskatās tāpat kā Dāvida zvaigzne, taču tā tika lietota kā alus darītāju aizsargsimbols. Pēc garšīgās ēdienreizes, kas visiem ļoti patika, devāmies apskatīt Brambergas vecpilsētu, gleznoto rātsnamu, kurš atrodas Rēgnicas upes vidū,  tiltus, kas savieno abas pilsētas puses un Sv. Pētera un Jura katedrāli. Pilsētas ielās sastapām arī koka bruği un mazas iemūrētas ebreju piemiņas plāksnītes. Savukārt lielākā daļa vecpilsētas apbūves ir veidota fahverkas veidā – pirmais ēkas stāvs ir no mūra, bet pārējie ir apmesti, lai izskatītos mūrēti. Abās pilsētās atzīmējām, ka vietējie iedzīvotāji ir ļoti sportiski, ir daudz skrējēju un velobraucēju. Gribam pateikt paldies abiem gidiem par interesantām ekskursijām un labiem laikapstākļiem, kas deva iespēju mums to visu izbaudīt.
Pārnakšņojuši viesnīcā Dečinā mēs jau plst. 8:00  no rīta izbraucām ceļā uz Berlīnes zooloģisko dārzu. Atbraucām ap pusdienlaiku , un mums bija veselas 4 stundas, lai izbaudītu patīkamo zooloģiskā  dārza atmosfēru, kas bija ļoti liels un daudzveidīgs. Zooloģiskā dārza iekārtošanā ir pievērsta uzmanība detaļām un estētisko pievilcību pastiprināja visapkārt novietotās dzīvnieku statujas. Dzīvnieku labturība acīmredzami ir galvenā prioritāte. Dzīvnieki šķita priecīgi, un bija patīkami redzēt, ka vide piemērota viņu dzīvesvietām.
Ievērojami bija eksotiskākie dzīvnieki, piemēram, milzu pandas, tīģeri, ziloņi, gorillas, orangutāni, malajiešu saules lāči, pingvīni, skudrulāči un degunradzis.
Par katru dzīvnieku bija apraksts, kā arī  interesanti fakti par to izcelsmi vai ikdienas dzīvi. Bija arī interaktīvas iespējas redzēt kā no mazas olas izšķiļas mazs pingvīns, aptaustīt savvaļas kaķa ķepu, ieraudzīt, cik liels ir tīģera galvaskauss. Mums arī tika unikāla iespēja redzēt, kā kopējs baro roņus un, kā tie rāda trikus. Tas bija ļoti interesanti un iespaidīgi.
Kopumā Berlīnes zoodārzs piedāvā lielisku iespēju redzēt savvaļas dzīvniekus un uzzināt par dažādām dzīvnieku sugām. Zoodārza apmeklējums bija aizraujošs piedzīvojums, mēs lieliski pavadījām laiku.
Esam pateicīgi par maršruta sagatavošanu Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja skolotājai Jeļenai Vasiļjevai, mūsu skolotājai Inārai Krustai un SIA “Miks BUS” pasažieru pārvadājumu firmai, kas nodrošināja interesantu un patīkamu ceļojumu pa Eiropu. Iespaidus nav iespējams aprakstīt. Tās vietas ir jāredz pašiem un jāizjūt to šarms.

Nellija Afanasjeva, Līva Vaivode-Šulte, Marta Vainiņa, Valērija Zagrebajeva, Sofja Kirilova, Anastasija Zabalujeva, Evelīna Placinska