Sveicam novadu apvienības ģeogrāfijas olimpiādes uzvarētājus!
2. vieta – Matīss Dambītis (2.D)
3. vieta – Laura Neiceniece (2.D), Ilze Egle (2.D)
Ineta Ivanova, PVĢ direktores vietniece mācību darbā
2. vieta – Matīss Dambītis (2.D)
3. vieta – Laura Neiceniece (2.D), Ilze Egle (2.D)
Ineta Ivanova, PVĢ direktores vietniece mācību darbā
Ar e-prasmju nedēļas aktualitētēm, saitēm uz tiešraidēm, tiešsaites testiem u.c. informāciju skatīt preili.lv publikācijā.
Neaizmirstam reģistrēties e-prasmju nedēļas skaitītājā!
Juris Erts, direktores vietnieks informātikas jautājumos
Sestdien, 2016. gada 27. februārī Siguldā notika `Siguldas Robotu kauss 2016`, kurā piedalījās arī Preiļu robotikas pulciņa/klubadalībnieki. Sacensības Siguldā ir vienas no lielākajām Latvijas robotikas sacensībām, kas notiek Latvijā un tās notiek sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). No Preiļiem sacensībās piedalījās 14 dalībnieki (viena no kuplāk pārstāvētajām komandām) dažādās disciplīnās, t.sk. Mini Sumo, līnijsekošanas, folkrace, Lego Sumo, Lego Folkrace sacensībās un elektronikas darbu izstādē. Ko nozīmē katra no šīm disciplīnām? – Ar to var iepazīties sacensību nolikumā (PDF). Jāatzīmē, ka līnijsekotāji un folkrace roboti ir 100% pašu dalībnieku projektēti un būvēti, t.sk. lielākā daļa no detaļām modelētas 3D programmās un drukātas ar 3D printeri. Savukārt Mini Sumo sacensībās tika izmantoti no RTU robotikas kluba iegādātieSumoBoy roboti, kuri šobrīd kā reiz ir arī pieteikti Kickstarterkonkursam lai pretendētu uz ievērojamu finansējumu – projektu var atbalstīt ikviens pasaulē.
Apsveicam Matīsu Buku (Preiļu 1. pamatskola, 9. klase) ar 1. vietu folkrace sacensībās, Matīsu Dambīti (Preiļu Valsts ģimnāzija, 2.D) ar 3. vietu līnijsekotāju sacensībās, Linardu Šmeikstu (RTU, 2. kursa students) ar 2. vietu elektronikas darbu izstādē. Saņēmāmorganizatoru speciālo balvu kā labi organizētai komandai!
Konkurene bija pietiekami liela, jo kopā sacensībās piedalījās 179 dalībnieki un 187 Roboti, t.sk. 21 elektronikas darbs! Bez sacensību dalībniekiem bija arī vairāk kā 70 skatītāji.
Paldies parējiem sacensību dalībniekiem (Alenam Šņepstam un Tomam Vilcānam no Preiļu 1. pamatskolas, Laurim Matisānam, Erlendam Zagorskim, Eduardam Lipinikam, Iļjam Isajevam, Ilgmāram Rubīnam no PVĢ) par centīgu gatavošanos sacensībām un samērā veiksmīgo startu (dažiem pietrūka nedaudz veiksmes līdz godalgotai vietai) un novēlam veiksmi nākamajās sacensībās! Piedaloties šajās sacensībās guvām pieredzi turpmākajai darbībai, kā arī godam pārstāvējām Preiļus!
Preiļu Robotikas pulciņa/kluba nodarbības tiek organizētas Preiļu Valsts ģimnāzijā, sadarbībā ar Preiļu novada IT centru un Bērnu un jauniešu centru, un apvieno dalībniekus no dažādām skolām – Preiļu Valsts ģimnāzijas, Preiļu 1. pamatskolas un Preiļu 2. vidusskolas. PVĢ absolventi, tagad RTU studenti Armands Upenieks un Linards Šmeiksts veic apmācības un konsultācijas! Aktīvi iesaistās robotikas klubā arī skolēnu vecāki (īpaši jāatzīmē Matīsa Buka tētis un Iļjas Isajeva tētis).
Paldies Preiļu 1. pamatskolas mājturības skolotājam Uldim Čerpakovskim par atbalstu folkrace trases izveidē, kas bija ļoti svarīgi, lai varētu būvēt un testēt folkrace robotus (folkrace trases izbūve bija komandas darbs, kurā dažādos veidos iesaistījās kluba dalībnieki). Paldies Gintai Meikulānei un Lindai Madelānei par sacensību notikumu fotografēšanu.
`Siguldas Robotu kauss 2016` bija kā robotikas entuziastu svētki! Paldies organizatoriem par ieguldīto darbu pasākuma organizēšanā!
Linda Madelāne pulciņa dalībniece,
Juris Erts, robotikas pulciņa/kluba darba organizators
2016. gada 20. februārī Preiļu Valsts ģimnāzijas robotikas pulciņa komanda – PVĢ-FLL piedalījās First Lego League sacensībās, kuras notika Cēsīs. Tā bija lieliska iespēja komandas dalībniekiem labāk iepazīt vienam otru kā arī gūt pieredzi nākamo gadu sacensībām. Katrs komandas dalībnieks ieguva medaļu un, protams, lielisku garastāvokli atlikušajai nedēļas nogalei. Komandu gatavošanās procesā atbalstīja skolotāji Elita Grigale un Juris Erts, un uz sacensībām nogādāja un tur atbalstīja skolotājs Ivars Pakers.
First LEGO League ir jautrs un interesants veids kā apgūt zinātni un tehnoloģiju. FLL programma paredzēta skolēniem vecumā no 9 līdz 16 gadu vecumam. Tās mērķis ir popularizēt zinātni un tehnoloģiju jauniešu vidū un attīstīt nepieciešamās zināšanas un iemaņas.
Lai piedalītos FLL sacensībās ir jābūt komandai (max 10 skolēnu) ar vienu pieaugušo. Komandai nav obligāti jāpārstāv skola, tā var pārstāvēt jau eskistējošu oganizāciju, pulciņu, vai vienkārši draugi, kuri vēlas kopā darīt aizraujošas lietas. Tieši tādēļ FLL programmu var izmantot kā interešu izglītības pulciņu skolā.
Komandas pieaugušajiem jeb treneriem nav nepieciešamas pastiprinātas zināšanas tehnoloģijā. Skolēni ir tie, kuri veic lielāko galveno darbu. Vadoties pēc FLL pamatvērtībām, komandas piedalās ikgadējās sacensības. Trīs elementi – robotu sacensības, projekts un FLL pamatvērtības – veido gada `izaicinājumu`. Robotu sacensībās komandai jāuzbūvē un jāprogrammē autonoms LEGO Minstorm robots. Šajā sacensību sadaļā mērķis ir atrisināt dažādus uzdevumus un 2,5 minūtēs iegūt pēc iespējas vairāk punktu. Vēl viens uzdevums FLL sacensībās ir prezentēt savu projektu. Katru gadu tiek noteikta jauna tēma jeb problēma. Komandām šī problēma ir jāizpēta un jānoskaidro, kā mūsdienās zinātnieki un inženieri to cenšas atrisināt. Pēc tam ir jāatrod inovatīvs risinājums, kas var arī būt pamatojoties uz eksistējošu risinājumu. Ļoti būtiski ir, lai dažādas komandas komunicētu viena ar otru un dalītos ar savu pieredzi.
Linda Madelāne, sacensību dalībniece
Paldies visiem, kuri piedalījās Preiļu Valsts ģimnāzijas rīkotajā erudīcijas konkursa `Krauklītis` ceturtajā kārtā `Dabaszinības`. Šīs kārtas uzvarētāji 6. – 7. klašu grupā ir Santa Vojevodska (Priekuļu psk. 7.klase), Solvita Ragauša (Priekuļu psk. 7.klase) Valdis Mihailovs (Priekuļu psk. 7.klase), Kaspars Stolipins (Salas psk. 7.klase), Agnese Skabe (Salas psk. 7.klase), Agris Pastars (Salas psk., 7.klase), Rinalds Tumāns (Galēnu psk.7.klase).
Savukārt 8. – 9. klašu grupā veiksmīgāki bija Egons Rebainis(Preiļu 1.psk. 8.klase), Anna Marija Rudzīte (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 9.klase), Nadežda Barkovska (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 9.klase), Anete Haritonova (Preiļu 1.psk. 9.klase),Ivanda Stolipina (Salas psk. 9.klase), Agnese Stolipina (Salas psk. 8.klase), Matīss Sondars (Galēnu psk. 8.klase), Ilvars Pudulis (Galēnu psk.8.klase), Patriks Atis Stikāns (Galēnu psk.8.klase) .
Preiļu Valsts ģimnāzijas administrācija
3. vieta – Krista Šķēpa (3.D)
Ineta Ivanova, PVĢ direktores vietniece mācību darbā
Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācija (LĶSA) rīko Atklāto ķīmijas olimpiādi.
Olimpiāde notiks 2016. gada 27. februārī vienlaicīgi Rīgā, Daugavpilī, Preiļos, Jēkabpilī, Liepājā, Siguldā, Ventspilī, Rēzeknē, Dobelē un Cēsīs.
Lai piedalītos olimpiādē, līdz 24. februārim (ieskaitot) reģistrējies, aizpildot anketu! Olimpiādes sākums 10.00.
Valentīna Pastare, ķīmijas skolotāja
Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvente, jaunā fiziķe Jeļena Miķelsone 2014. gadā saņēma prestižo L`ORÉAL Latvijas stipendiju `Sievietēm zinātnē` ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Pirmdien, 2016. gada 29. februārī plkst. 12.40 Jeļena kopā ar kolēģi Mariju Dunci viesosies Preiļu Valsts ģimnāzijā, lai skolēniem pastāstītu par zinātnieku darbu un savu ceļu uz zinātni – kā šo profesiju izvēlējušās, kas jādara, lai tajā nonāktu, kāda ir zinātnieku ikdiena un kas zinātnē ir tik aizraujošs, ka ik gadu daudzi gudri un talantīgi jaunieši izvēlas tieši šo karjeru.
Jaunā, daudzsološā dabaszinātņu maģistre Jeļena Miķelsone (skolas gados – Aleksejeva) darbojas pētniecības jomā, kurā tradicionāli dominē vīrieši – cietvielu fizikā. Viņa pēta hologrāfiju, precīzāk – trīsdimensiju attēlu iegūšana ar lāzera stara palīdzību. `Interese par dabaszinātnēm man radās jau agrā bērnībā, kad vēl nezināju vārdus `fizika` un `ķīmija`. Pamatskolā nevarēju vien sagaidīt 8. klasi, kad varēšu mācīties šos priekšmetus. Vidusskolā mācījos fizikas profilkursā, un jau 10. klasē zināju, ka tieši šo zinātnes nozari gribu studēt,` par pirmajiem soļiem savā ceļā uz zinātni stāsta Jeļena. Jau bakalaura studiju 2. kursā viņa sāka strādāt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, Optiskā ieraksta laboratorijā, un strādā tur joprojām. Šajā laboratorijā tapa viņas bakalaura un vēlāk arī maģistra darbs, bet drīzumā Jeļena gatavojas pabeigt disertāciju, lai iegūtu zinātņu doktora grādu.
Jeļenas Miķelsones pētījumi pārsvarā saistīti ar jaunu organisku materiālu meklēšanu tiešajam hologrāfiskajam ierakstam. Tā laikā materiāls, uz kura tiek veikts ieraksts, tiek apgaismots ar lāzera staru, izraisot periodiskas virsmas struktūras izmaiņas. `Tas līdzinās sasaldētiem vilnīšiem ūdenī,` vienkāršiem vārdiem sarežģīto parādību skaidro pati zinātniece. `Mans darbs apvieno ne tikai fizikas un ķīmijas nozari, bet arī mākslu, līdz ar to man strādāt nekad nav garlaicīgi,` piebilst Jeļena.
LU Cietvielu fizikas institūtā jau vairāk nekā 10 gadus strādā arī Jeļenas kolēģe, fizikas zinātņu doktore Marija Dunce, kas L`ORÉAL Latvijas stipendiju `Sievietēm zinātnē` saņēma 2011. gadā. Marija ir rīdziniece. `Man patika mācīties, un skolā biju teicamniece. Taču ne visi priekšmeti man padevās vienkārši, un fizika laikam bija viens no tiem, ar ko klājās visgrūtāk,` skolas gaitas atceras jaunā zinātniece. `Kad mācījos 10.-12. klasē, mums fiziku sāka pasniegt ļoti stingra skolotāja. Atceros, kā raudāju pirms katra kontroldarba fizikā, jo šķita, ka neko nespēju saprast… Taču tad nāca palīgā mans tētis, kas spēja man ne tikai paskaidrot katru no tēmām, bet arī parādīt, ka fizika ir ļoti interesanta. Iemācījos arī pati saprast to, ko stāstīja skolotāja un ko lasīju mācību grāmatā. Tā arī sanāca, ka, pateicoties skolotājas uzstādītajām stingrajām prasībām un tēta palīdzībai un dāvātajai iedvesmai, arī fizikā kļuvu par teicamnieci.`
`Skolu beidzot, pasaule šķita tik plaša un bagāta ar iespējām… Izvēlējos studēt fiziku – sapratu, ka man tas ir liels izaicinājums. Un tas laikam arī motivēja mani visvairāk – jau uz to brīdi man patika uzstādīt grūtus mērķus, jo sapratu, ka, tos sasniedzot, pilnveidoju sevi visvairāk un gūstu lielāko gandarījumu,` secina zinātniece. Viens no Marijas un viņas kolēģu pētījumu uzdevumiem ir iegūt jaunus, cilvēkam un videi draudzīgus materiālus – viņi meklē aizstājējus mūsdienās plaši pielietotajiem segnetoelektriķiem un pjezoelektriķiem, kuru ražošanas procesā veidojas toksiski savienojumi.
Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā aktieri, dziedātāji, politiķi, biznesmeņi… Uzņēmums L`Oreal Baltic un UNESCO LNK kopā ar Latvijas stipendijas `Sievietēm zinātnē` laureātēm piedāvā paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tam zinātnieka profesiju. Tā dod iespēju atklāt vēl neatklāto, paplašināt cilvēces zināšanas un iespējas, uzlabot mūsu dzīves kvalitāti un padarīt pasauli drošāku, ērtāku un interesantāku. Pagājušajā mācību gadā zinātnieces viesojās skolās 10 Latvijas pilsētās un ciemos – Daugavpilī un Valmierā, Siguldā, Alūksnē, Talsos un Jelgavā, Suntažos, Jēkabpilī, Kauguros un Pļaviņās. Programmas otrais mācību gads tika atklāts Zemgalē – Bauskā un Īslīces pagasta Bērzos.
2016. gada 19. februārī Latvijas Programmētāju dienas konferencē Latvijas universitātē PVĢ absolventam Artūram Znotiņam pasniegta Čarlza Bebidža balva!
Apsveicam Artūru ar saņemto apbalvojumu!
Čarlza Bebidža balva LU DF datorzinātnes maģistra studiju programmas 2. kursa studentam Artūram Znotiņam pasniegta par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē.
Artūrs Znotiņš no 2013. gada nodarbojas ar latviešu valodas dabīgās valodas apstrādes un runas atpazīšanas pētīšanu LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā, padziļināti ir pētījis un attīstījis nosaukto entītiju atpazīšanu, koreferenču noteikšanu un entītiju pieminēju daudznozīmību risināšanu latviešu valodas tekstos, kā arī audio segmentēšanu un klasificēšanu, runas atpazinēja akustisko un valodas modeļu uzlabošanu. Viņš ir līdzautors 5 zinātniskām publikācijām (trim galvenais autors), kuras ir prezentējis starptautiski atzītās konferencēs.
Latvijas Programmētāju diena jau kopš 1986. gada tiek atzīmēta katru gadu, tajā pasniedzot pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas (1815-1852) vārdā nosaukto balvu matemātikā, datorzinātnē un to pielietojumos, kuru saņem studente – sieviete. Stipendija paredzēta, lai studentes aktīvāk iesaistītos zinātniskajā darbā un tā popularizēšanā. Pasaulē pirmās programmu rēķinmašīnas konstruktora Čārlza Bebidža vārdā pasniegto balvu kopš 1991. gada saņem students – vīrietis par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnēs un to popularizēšanā.
Informācija apkopota no LU un E-klase publikācijām.
Juris Erts, informātikas skolotājs