Izglītības darbinieku konference  Rīgā “Eiropas Savienība – mūsu ikdienā un mācību stundā”

Šī gada 28. augustā Rīgā notika Latvijas izglītības darbinieku konference “Eiropas Savienība – mūsu ikdienā un mācību stundā”.

Konferencē tika akceptēts, ka 2023. gads ir Eiropas Prasmju gadu, kurā īpaša uzmanība pievērsta zināšanu un prasmju pilnveidei kā skolotājiem, tā skolēniem un 2024. gadā atzīmēsim 20 gadus, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. Šo notikumu ietekmē konferences atslēgas vārdi bija IZZINOŠI, PRAKTISKI, LĪDZDALĪGI.

Konferencē tika uzsvērts, ka visu, ko mēs darām, darām ar mērķi: “Palīdzēt izaugt zinošiem, kritiski domājošiem, cieņpilniem un demokrātiskiem Latvijas un Eiropas pilsoņiem”.

Konferenci atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Viņa uzsvēra, ka  “izglītībai un izglītības nozarē strādājošajiem ir būtiska loma ne tikai sabiedrības izglītošanā, bet arī vērtību stiprināšanā un līdzdalības veicināšanā”. Konferencē piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ar tēmu “Ko var prezidents, un ko var skolotājs?”, kurā iztirzāja kopīgo un atšķirīgo prezidenta un skolotāja darbā. Uzrunas nobeigumā tapa prezidenta un konferences dalībnieku kopējs foto. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atskatījās uz paveikto un aicināja jauniešus izglītoties, jo pēc 10 – 20 gadiem viņi būs tie, kas attīstīs Latviju un aizstāvēs tās intereses Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds uzsvēra, ka Lisabonas līgumā ir noteikti trīs pamatprincipi: demokrātiska vienlīdzība, pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija. Viņš izskaidroja, ka tikai kopā darbojoties ir bijis iespējams pārvarēt krīzes, uzturēt taisnīgu mieru un dot visdažādākās iespējas. Viena no šīm iespējām ir mākslīgajs intelekts. Izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča runāja par demokrātijas kultūru nākotnes izglītībā un uzsvēra nepieciešamību pēc labbūtības savā darba vietā un Latvijā. Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” valdes loceklis Edgars Bērziņš iepazīstināja ar Eiropas tematikas izziņas un metodisko materiālu integrāciju mācību procesā. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis izanalizēja, kas ietekmē Eiropas informatīvo telpu un izglītības lomu demokrātijā. Pievērsa uzmanību arī mākslīgajam intelektam un nodemonstrēja mākslīgā intelekta piemēru.

Otrajā daļā notika darbs grupās, kur konferences dalībniekus iepazīstināja ar praktisko pieredzi.  Uzstājās  Prakses kalves absolventi Jete Miezīte un Jēkabs Dzirkalis, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Maruta Krustāne un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.

Noslēgumā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa akceptēja, kas ir zināšanas un zināšanu nozīmi Eiropas Savienībā. Konferences dalībniekiem novēlēja veiksmīgu jauno mācību gadu.

Vēstures skolotāja Ināra Krusta

Zinību diena Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā

“Kaut kur tālumā aiz lauka,
Dzestrs rīts tiek miglā tīts,
Kaut kur pļavā rīta rasā
Kājas mazgā septembris.

Tālumā aiz košiem siliem,
Noskan sapņains skolas zvans
Ir nu atkal klāt tas brīdis
Kad uz skolu doties laiks“

Šogad 1. septembris Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā ir īpaša diena. Ir sācies jauns mācību gads. Skolā šogad mācības uzsāka 161 audzēknis.  Ar svinīgu uzrunu skolas audzēkņus, pedagogus, darbiniekus, vecākus un klātesošos uzrunāja un sveica jaunā  skolas direktore Skaidrīte Ūzuliņa. Jauno skolas vadību uzrunāja un sveica Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.

Zinību diena ir vairāk nekā tikai pirmā skolas diena. Tā ir diena, kad mēs atzīmējam mūsu bērnu izaugsmi, viņu sapņus un to, cik tālu viņi var sasniegt ar pareizu atbalstu un mīlestību. Tāpēc šajā dienā, kad mēs svinam zināšanas, mēs arī svinam mūsu bērnu nākotni. Audzēkņi tikās ar saviem skolotājiem. Piedalījās svētku koncertā ar skanīgiem muzikāliem priekšnesumiem un sniedza klausītājiem pozitīvas emocijas.

Mūsu lepnums ir mūsu skolēni! Mūsu spēks ir mūsu skolotāji! Lai jaunais mācību gads ir aizraujošs un panākumiem bagāts! Veiksmi, izturību un mērķtiecību!

Aira Gribonika – Upeniece, direktores vietniece audzināšanas jomā

 

 

 

“Erasmus +” KA1 kursi Azoru salās

2022. gadā Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija ieguva “Erasmus” akreditāciju kā individuāla organizācija. Šobrīd Latvijā ir 69 “Erasmus“ akreditētas organizācijas. Erasmus akreditācija ir instruments aktīvai iesaistei starptautiskā pieredzes apmaiņā un sadarbībā organizācijām, kuras darbojas skolu izglītības jomā.

Saskaņā ar JEPVĢ “Erasmus” plānu, šajā mācību gadā vismaz 3 JEPVĢ skolotājas apmeklēs profesionālās pilnveides kursus ārzemēs un 3 skolotājas dosies darba ēnošanas mobilitātē uz skolu Francijā, kuras skolotāji maijā ēnoja mūsu ģimnāzijas vēstures, ģeogrāfijas un angļu valodas skolotājas.

No 20. līdz 26. augustam apmeklēju profesionālās pilnveides kursus “Tehnoloģijas un mediji izglītībā” (Technology and Media in Education), kuri notika Terseiras salā, Portugālei piederošā Azoru salu arhipelāgā. Grupā bijām skolotāji no Čehijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas un es no Latvijas. Rīta nodarbībās apguvām video producēšanas un rediģēšanas prasmes, uz projektiem balstītas mācību aplikācijas un to izmantošanu, interneta rīkus/aplikācijas mācību procesa dažādošanai stundās, aplikācijas/rīkus sadarbības veicināšanai stāstniecībā. Kursu programma bija sastādīta tā, lai pēc nodarbībām būtu arī laiks iepazīt salas ģeogrāfiju, vēsturi, tradīcijas, kultūru, nacionālo virtuvi un dzīvesveidu. Pēcpusdienā, atbilstoši savām interesēm, varējām doties pārgājienos pa salu, apmeklēt vīna darītavas un iepazīt vīnogu audzēšanas procesu, paviesoties pie banānu un kafijas plantāciju īpašniekiem, doties uz kādu citu salu, apmeklēt vulkāna krāteri, klausīties fado un, protams, izbaudīt ārkārtīgi plašo dažādu ūdens aktivitāšu piedāvājumu: peldēties gan okeānā, gan īpaši veidotajos dabiskajos baseinos, braukt ar kanoe, nirt ar akvalangu un peldēt kopā ar delfīniem, izbaudīt vaļu vērošanu okeānā, vērot vēršu skriešanas sacensības, vai vienkārši izbraukt ekskursijā pa salu un īstenot citas aktivitātes. Salā ir ļoti laba infrastruktūra un daudzveidīgs pasākumu piedāvājums dažādām interesēm.

Kursos bija iespēja ne tikai apgūt jaunas zināšanas un prasmes, paplašināt savu redzesloku, bet arī prezentēt savu skolu, valsti, satikties un veidot jaunus sadarbības kontaktus.

JEPVĢ KA1 mobilitātes dalībniece Anna Verza

Pateicība JEPVĢ komandai un skolotājai Inārai Krustai par izcilu un aktīvu dalību EP Vēstnieku skolu programmas darbā

Šajā mācību gadā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programma “Parlamentārā demokrātija” noslēdz trīs gadu ciklu. Trīs gadu garumā jauniešu #Pilsoņaspēks ir kļuvis redzams un viņu projekti iedvesmo aktīvai līdzdalībai Eiropas vēlēšanās 2024. gada 8. jūnijā un būt zinošiem par ES un demokrātiju.

Pirmie divi gadi pagāja pandēmijas gaisotnē, kam sekoja nežēlīgais karš Ukrainā. Tomēr var droši apgalvot, ka iepazītas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības spēks, pilsoniskā aktīvisma un līdzdalības nozīme demokrātiskajās valstīs, kā arī vēlēšanu procesa daudzveidīgās šķautnes. Diskutējot par demokrātiju un tās vērtībām, apzinājāmies un piedzīvojām to nozīmi, sekojot notikumiem Ukrainā un Latvijas pierobežā

Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas komanda ir bijusi izcila šajā mācību gadā, tādēļ JEPVĢ komandai un skolotājai Inārai Krustai tiek izteikta vissirsnīgākā pateicība par izcilu un aktīvu dalību EP Vēstnieku skolu programmas darbā!

Atklātā stunda bija lieliski organizēta un saturiski bagāta.  Stundas iecere bija radoša, ambicioza un jauniešu domāšanu stimulējoša. Veiksmīga bija Ineses Vaideres iekļaušana kopējā ietvarā, kas veicināja domu apmaiņu, diskusiju un jauniešu izpratni par vēlēšanām un līdzdalību.

Tāpat arī projekts ir ticis lieliski izstrādāts, skaidri noformulēti mērķi un uzdevumi. Projekts sastāv no vairākām savstarpēji saistītām daļām, kas ļauj jauniešiem iepazīt vēlēšanu un līdzdalības daudzveidīgo dabu. Jaunieši veikuši labu aptauju, kura atspoguļo galvenokārt jauniešu attieksmi pret līdzdalību vēlēšanās. Ļoti vērtīga ir noslēdzošā risinājumu daļa, kurā iekļauti nozīmīgi un vērā ņemami ieteikumi. Lielisks ir jauniešu veidotais video, kurš pārliecinoši nodemonstrē trīs nozīmīgākos viedokļus par līdzdalību un to sekas. Pārliecinoši ir izveidotie plakāti.

Paralēli EP Vēstnieku skolu programmai, augsti vērtējams ir darbīgums un radošums, integrējot Eiropas tematus dažādās skolas aktivitātēs.

PIECELIES UN NOBALSO! KĀ ES VARU VEICINĀT PILSOŅU LĪDZDALĪBU VĒLĒŠANĀS?

Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas vēstnieku komanda piedalījās radošo darbu  “PIECELIES UN NOBALSO! KĀ ES VARU VEICINĀT PILSOŅU LĪDZDALĪBU VĒLĒŠANĀS?” izstrādē.

Darba mērķis bija izzināt cēloņus un motīvus pilsoņu līdzdalībai vēlēšanās, noskaidrot kādi faktori ietekmē vai kavē pilsoņu izvēli balsot, kā arī piedāvāt risinājumus vēlēšanu aktivitātes veicināšanai. Radošais uzdevums palīdzēs izprast vēlēšanu procesa būtību un pilsoniskās līdzdalības nozīmi parlamentārajā demokrātijā.

Mūsu ģimnāzijas komandas izstrādātais projekts ir iekļuvis starp labākajiem, kurš nominēts prezentēšanai sarunu festivālā LAMPA 9.06!

Vēstnieku skolas komandas sagatavotā prezentācija (PDF)

Ināra Krusta, EP Vēstnieku skolas koordinatore JEPVĢ