Šo nodarbību ietvaros karjeras konsultants palīdz:
✔️skolēnam palīdz izzināt, apzināties spējas, prasmes, intereses, kompetences;
✔️veicina skolēna pašmotivāciju;
✔️paaugstina skolēna pašnovērtējumu;
✔️saņemt atbalstu piemērotākās profesijas un studiju programmas izvēlē;
✔️uzzināt, kur un kā meklēt informāciju par izglītības iespējām Latvijā un ārvalstīs;
✔️padziļina skolēna izpratni par profesijām un karjeras izvēli.

Lai vienotos par Tev ērtu tikšanās laiku, sazinies – t.28291082!

Sintja Ančeva, karjeras konsultante

Arturs Balodis ir 11. izlaiduma (2007. gada) absolvents. Pēc ģimnāzijas beigšanas Arturs Balodis Rīgas Stradiņa universitātes  Medicīnas fakultātē ieguva ārsta grādu. No 2013. gada līdz 2017. gadam sekoja rezidentūra radioloģijas specialitātē LU un doktorantūras studijas RSU.

Arturs ir Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras docents,  strādā par radiologu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un vairākās ārstniecības iestādēs Rīgā, ir arī Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Radiologu asociācijas biedrs un valdes loceklis, Eiropas Radiologu asociācijas biedrs, Latvijas Zinātnes padomes eksperts klīniskajā medicīnā.

Arturs skolai dāvina savu Promocijas darba kopsavilkumu zinātniskā doktora grāda “zinātnes doktors (Ph.D.)” iegūšanai, kurš ir pieejams skolas muzejā.

Promocijas darbu “Agrīnās attēlveidošanas un reperfūzijas terapijas taktikas ietekme uz rentgenoloģisko un klīnisko iznākumu akūtā išēmiskā insulta gadījumā” aizstāvēja 2020. gadā, iegūstot zinātniskā doktora grādu PhD.

Natālija Pīzele, skolas bibliotekāre

Šī gada 28. augustā Rīgā notika Latvijas izglītības darbinieku konference “Eiropas Savienība – mūsu ikdienā un mācību stundā”.

Konferencē tika akceptēts, ka 2023. gads ir Eiropas Prasmju gadu, kurā īpaša uzmanība pievērsta zināšanu un prasmju pilnveidei kā skolotājiem, tā skolēniem un 2024. gadā atzīmēsim 20 gadus, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. Šo notikumu ietekmē konferences atslēgas vārdi bija IZZINOŠI, PRAKTISKI, LĪDZDALĪGI.

Konferencē tika uzsvērts, ka visu, ko mēs darām, darām ar mērķi: “Palīdzēt izaugt zinošiem, kritiski domājošiem, cieņpilniem un demokrātiskiem Latvijas un Eiropas pilsoņiem”.

Konferenci atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Viņa uzsvēra, ka  “izglītībai un izglītības nozarē strādājošajiem ir būtiska loma ne tikai sabiedrības izglītošanā, bet arī vērtību stiprināšanā un līdzdalības veicināšanā”. Konferencē piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ar tēmu “Ko var prezidents, un ko var skolotājs?”, kurā iztirzāja kopīgo un atšķirīgo prezidenta un skolotāja darbā. Uzrunas nobeigumā tapa prezidenta un konferences dalībnieku kopējs foto. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atskatījās uz paveikto un aicināja jauniešus izglītoties, jo pēc 10 – 20 gadiem viņi būs tie, kas attīstīs Latviju un aizstāvēs tās intereses Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds uzsvēra, ka Lisabonas līgumā ir noteikti trīs pamatprincipi: demokrātiska vienlīdzība, pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija. Viņš izskaidroja, ka tikai kopā darbojoties ir bijis iespējams pārvarēt krīzes, uzturēt taisnīgu mieru un dot visdažādākās iespējas. Viena no šīm iespējām ir mākslīgajs intelekts. Izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča runāja par demokrātijas kultūru nākotnes izglītībā un uzsvēra nepieciešamību pēc labbūtības savā darba vietā un Latvijā. Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” valdes loceklis Edgars Bērziņš iepazīstināja ar Eiropas tematikas izziņas un metodisko materiālu integrāciju mācību procesā. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis izanalizēja, kas ietekmē Eiropas informatīvo telpu un izglītības lomu demokrātijā. Pievērsa uzmanību arī mākslīgajam intelektam un nodemonstrēja mākslīgā intelekta piemēru.

Otrajā daļā notika darbs grupās, kur konferences dalībniekus iepazīstināja ar praktisko pieredzi.  Uzstājās  Prakses kalves absolventi Jete Miezīte un Jēkabs Dzirkalis, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Maruta Krustāne un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.

Noslēgumā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa akceptēja, kas ir zināšanas un zināšanu nozīmi Eiropas Savienībā. Konferences dalībniekiem novēlēja veiksmīgu jauno mācību gadu.

Vēstures skolotāja Ināra Krusta

“Kaut kur tālumā aiz lauka,
Dzestrs rīts tiek miglā tīts,
Kaut kur pļavā rīta rasā
Kājas mazgā septembris.

Tālumā aiz košiem siliem,
Noskan sapņains skolas zvans
Ir nu atkal klāt tas brīdis
Kad uz skolu doties laiks“

Šogad 1. septembris Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā ir īpaša diena. Ir sācies jauns mācību gads. Skolā šogad mācības uzsāka 161 audzēknis.  Ar svinīgu uzrunu skolas audzēkņus, pedagogus, darbiniekus, vecākus un klātesošos uzrunāja un sveica jaunā  skolas direktore Skaidrīte Ūzuliņa. Jauno skolas vadību uzrunāja un sveica Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.

Zinību diena ir vairāk nekā tikai pirmā skolas diena. Tā ir diena, kad mēs atzīmējam mūsu bērnu izaugsmi, viņu sapņus un to, cik tālu viņi var sasniegt ar pareizu atbalstu un mīlestību. Tāpēc šajā dienā, kad mēs svinam zināšanas, mēs arī svinam mūsu bērnu nākotni. Audzēkņi tikās ar saviem skolotājiem. Piedalījās svētku koncertā ar skanīgiem muzikāliem priekšnesumiem un sniedza klausītājiem pozitīvas emocijas.

Mūsu lepnums ir mūsu skolēni! Mūsu spēks ir mūsu skolotāji! Lai jaunais mācību gads ir aizraujošs un panākumiem bagāts! Veiksmi, izturību un mērķtiecību!

Aira Gribonika – Upeniece, direktores vietniece audzināšanas jomā

Šajā mācību gadā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programma “Parlamentārā demokrātija” noslēdz trīs gadu ciklu. Trīs gadu garumā jauniešu #Pilsoņaspēks ir kļuvis redzams un viņu projekti iedvesmo aktīvai līdzdalībai Eiropas vēlēšanās 2024. gada 8. jūnijā un būt zinošiem par ES un demokrātiju.

Pirmie divi gadi pagāja pandēmijas gaisotnē, kam sekoja nežēlīgais karš Ukrainā. Tomēr var droši apgalvot, ka iepazītas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības spēks, pilsoniskā aktīvisma un līdzdalības nozīme demokrātiskajās valstīs, kā arī vēlēšanu procesa daudzveidīgās šķautnes. Diskutējot par demokrātiju un tās vērtībām, apzinājāmies un piedzīvojām to nozīmi, sekojot notikumiem Ukrainā un Latvijas pierobežā

Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas komanda ir bijusi izcila šajā mācību gadā, tādēļ JEPVĢ komandai un skolotājai Inārai Krustai tiek izteikta vissirsnīgākā pateicība par izcilu un aktīvu dalību EP Vēstnieku skolu programmas darbā!

Atklātā stunda bija lieliski organizēta un saturiski bagāta.  Stundas iecere bija radoša, ambicioza un jauniešu domāšanu stimulējoša. Veiksmīga bija Ineses Vaideres iekļaušana kopējā ietvarā, kas veicināja domu apmaiņu, diskusiju un jauniešu izpratni par vēlēšanām un līdzdalību.

Tāpat arī projekts ir ticis lieliski izstrādāts, skaidri noformulēti mērķi un uzdevumi. Projekts sastāv no vairākām savstarpēji saistītām daļām, kas ļauj jauniešiem iepazīt vēlēšanu un līdzdalības daudzveidīgo dabu. Jaunieši veikuši labu aptauju, kura atspoguļo galvenokārt jauniešu attieksmi pret līdzdalību vēlēšanās. Ļoti vērtīga ir noslēdzošā risinājumu daļa, kurā iekļauti nozīmīgi un vērā ņemami ieteikumi. Lielisks ir jauniešu veidotais video, kurš pārliecinoši nodemonstrē trīs nozīmīgākos viedokļus par līdzdalību un to sekas. Pārliecinoši ir izveidotie plakāti.

Paralēli EP Vēstnieku skolu programmai, augsti vērtējams ir darbīgums un radošums, integrējot Eiropas tematus dažādās skolas aktivitātēs.

Papilduzņemšana:
Elektroniski un skolas kancelejā (9⁰⁰– 14⁰⁰) no 16. līdz 18. augustam.
Tālr. 65321663, 27837790 (kanceleja)