Šī gada 28. augustā Rīgā notika Latvijas izglītības darbinieku konference “Eiropas Savienība – mūsu ikdienā un mācību stundā”.
Konferencē tika akceptēts, ka 2023. gads ir Eiropas Prasmju gadu, kurā īpaša uzmanība pievērsta zināšanu un prasmju pilnveidei kā skolotājiem, tā skolēniem un 2024. gadā atzīmēsim 20 gadus, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. Šo notikumu ietekmē konferences atslēgas vārdi bija IZZINOŠI, PRAKTISKI, LĪDZDALĪGI.
Konferencē tika uzsvērts, ka visu, ko mēs darām, darām ar mērķi: “Palīdzēt izaugt zinošiem, kritiski domājošiem, cieņpilniem un demokrātiskiem Latvijas un Eiropas pilsoņiem”.
Konferenci atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Viņa uzsvēra, ka “izglītībai un izglītības nozarē strādājošajiem ir būtiska loma ne tikai sabiedrības izglītošanā, bet arī vērtību stiprināšanā un līdzdalības veicināšanā”. Konferencē piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ar tēmu “Ko var prezidents, un ko var skolotājs?”, kurā iztirzāja kopīgo un atšķirīgo prezidenta un skolotāja darbā. Uzrunas nobeigumā tapa prezidenta un konferences dalībnieku kopējs foto. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atskatījās uz paveikto un aicināja jauniešus izglītoties, jo pēc 10 – 20 gadiem viņi būs tie, kas attīstīs Latviju un aizstāvēs tās intereses Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds uzsvēra, ka Lisabonas līgumā ir noteikti trīs pamatprincipi: demokrātiska vienlīdzība, pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija. Viņš izskaidroja, ka tikai kopā darbojoties ir bijis iespējams pārvarēt krīzes, uzturēt taisnīgu mieru un dot visdažādākās iespējas. Viena no šīm iespējām ir mākslīgajs intelekts. Izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča runāja par demokrātijas kultūru nākotnes izglītībā un uzsvēra nepieciešamību pēc labbūtības savā darba vietā un Latvijā. Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” valdes loceklis Edgars Bērziņš iepazīstināja ar Eiropas tematikas izziņas un metodisko materiālu integrāciju mācību procesā. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis izanalizēja, kas ietekmē Eiropas informatīvo telpu un izglītības lomu demokrātijā. Pievērsa uzmanību arī mākslīgajam intelektam un nodemonstrēja mākslīgā intelekta piemēru.
Otrajā daļā notika darbs grupās, kur konferences dalībniekus iepazīstināja ar praktisko pieredzi. Uzstājās Prakses kalves absolventi Jete Miezīte un Jēkabs Dzirkalis, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Maruta Krustāne un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.
Noslēgumā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa akceptēja, kas ir zināšanas un zināšanu nozīmi Eiropas Savienībā. Konferences dalībniekiem novēlēja veiksmīgu jauno mācību gadu.
Vēstures skolotāja Ināra Krusta